Katram cilvēkam ir sava pilsoniskā pozīcija. Pēc Irinas Lando vārdiem, viņanākotnē grib redzēt izglītotus cilvēkus,kas daudz lasa, kas nepadodas manipulācijām, bet ir gatavi kritiski domāt, prot analizēt un izdarīt secinājumus.

Gribētos, lai vārds „students” skan lepni. Stundā gribētos redzēt gudras acis, nevis apdzisušus skatienus cilvēkiem, kam ir grūti pat domāt.

Tāpēc Irina Lando, zinātņu doktore vadības sfērā, skolās regulāri vada informācijas ātras iegaumēšanas un atmiņas attīstīšanas stundas.

Reizēm vienā dienā nākas vadīt trīs stundas, neraugoties uz to, ka katru vakaru licenzētā mācību centrā Lando.LVnotiek nodarbības gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem.

Kā rāda prakse, zubrīšana nav pats efektīvākais informācijas ātras iegaumēšanas paņēmiens.Vēl jo vairāk, ja esi vakarā iemācījies dzejoli, vārdus ar tulkojumu, vēstures datus, nav nekādas garantijas, ka no rīta tu to atcerēsies.

Neatkarīgi no tā, kāda atzīme jums bija fizikā, jūs zināt, ja nospiedīsiet slēdzi, degoša lampiņa nodzisīs. Tāpat darbojas mūsu smadzenes.Ja iegaumēšanai izmanto tehnikas, kas smadzenēm palīdz darboties ātrāk un vienkāršāk, iegaumēšana notiek, un pēc tam var informāciju reproducēt vajadzīgajā momentā. Ja tu mēģini vielu vienkārši iezubrīt, visbiežāk tas ir nelietderīgs darbs un enerģijas tērēšana.

Pēc Nobeļa prēmijas laureāta Daniela Kanemana vārdiem, viņš pētīja lēmumu pieņemšanas procesus pieaugušiem cilvēkiem un studentiem, 90% cilvēku pēdējā laikā ir slinkums domāt. Viņi piekrīt intuitīvam lēmumam, nevēlas iedziļināties problēmas būtībā vai uzdevumā, bet mūsu smadzenes veidotas tādejādi, ja mēs kaut kur pieļaujam kļūdu, tās noteikti atradīs tam attaisnojumu un izskaidrojumu.

Domāju, ka mēs visi esam dzirdējusi tādas atrunas, piemēram, tā vietā, lai nodarbotos ar sportu un ievērotu diētu, resns cilvēks sāk skaidrot, ka „laba cilvēka ir jābūt daudz”. Cits piemērs –nevis es neesmu papulējies atrisināt uzdevumu, bet skolotājs slikti izskaidro. Pie tam, nav svarīgi, ka es pusi stundas apmētāju meiteni trešajā solā ar gumijas gabaliņiem, bet otru stundas pusi sarunājos ar blakussēdētāju. Skolotajam jāskaidro tā, lai man kļūtu interesanti … Citādi, ko tur klausīties?

Uzreiz gribētos atcerēties par divkāršiem standartiem. Ja bērnam tāds paskaidrojums iziet cauri, skaidrojoties ar vecākiem, kamēr viņš mācās skolā, un vecāki to pieņem, ko tad vecāki saka saviem padotajiem, kad tie tādiem pašiem vārdiem paskaidro, kāpēc nav izdarīts darbs.

Tādējādi tiek audzināta „ieaudzinātā bezpalīdzība”. Vai jūs pievērsāt uzmanību, cik liels skaits zēnu mūsdienās uzvedās kā skandalozas bābas? Kur ir palikusi vīrišķīga uzvedība? Bet mēs pēc tam brīnāmies, ka četrdesmitgadīgi cilvēki ņem naudu no saviem vecākiem.

Arī mūsdienu psihologi pastāvīgi dod vielu pārdomām. Uzreiz prātā nāk anekdote, kā cilvēks ar urīna nesaturēšanu aizgāja pie psihologa. Viņam jautā: „Kā tagad, pārstāji slapināt gultā?” Bet viņš atbild: „Nē, bet tagad es ar to lepojos.”

Ļoti gribētos, lai cilvēki domātu, ko viņi dara ar saviem bērniem. Kādā veidā smilšu terapija var palīdzēt risināt attīstības kavēšanās problēmas?! To var izmantot, lai nodibinātu kontaktu ar bērnu, lai viņš sāktu sarunāties, lai noņemtu muskuļu spriedzi, bet nekādā veidā tā nav ārstēšanas līdzeklis. Daudzi padodas šai manipulēšanai ar apziņu un domā, ja tā ir „terapija”, tātad tā ārstē.

Lūdzu, griezieties pie profesionāļiem, nevis šarlatāniem. Skatieties, pie kā mācās jūsu bērni.

Attīstiet viņus! Mēs ar prieku jums palīdzēsim.