Oratoru kursos Lando centrā Rīgā māca runāt, lai dzirdētu un saprastu tieši to, ko jūs gribējāt pateikt. Lando centrā, pēc atsauksmēs, jūs saņemat reālu rezultātu.
Apmeklēju kursa pirmo pusi, tas ir, pirmās divas nodarbības, bet nesapratu reālu labumu. Sākot ar trešo nodarbību, man sāka pavērties aina, kā Irina maziem, nemanāmiem solīšiem virza mūs uz katra mūsu dažādu mērķu sasniegumiem. Un ceturtajā nodarbībā jau iekļāvos tik lielā mērā, ka bija žēl kursa ātro beigšanu. Ļoti interesantas praktiskās nodarbības. Īpaši palika atmiņā “priekšvēlēšanu kampaņa”. Daudziem kursu apmeklētājiem efekts bija sajūtams īpaši spilgti. Tagad zinu un cenšos pievērst uzmanību savām darbībām saskarsmes procesā ar citiem cilvēkiem vai publiskas uzstāšanās laikā.
Ko papildināt? (domāju, tas nav publicēšanai, ja pēkšņi izlemsiet kaut ko publicēt). Vienmēr ir ļoti interesanti “dzīves piemēri”. Es tos klausījos ar aizrautību. Bet man liekas, reizēm “dzīves piemēru vilcieniņš” bija pārāk garš.
Un, jā, es gatavojos apmeklēt otro daļu. Priecāšos Jūs redzēt, ja izdosies apmeklēt.
Anastasija
Galvenais, kam pievērš uzmanību klausītāji – tas ir, ko orators viņiem parāda, nevis tas, ko viņš runā. Ļoti svarīgi ir, kā jūs runājat. Ja jūsu demonstrētais (žesti, sejas izteiksme, smaids) nesakrīt ar to, ko jūs runājat, tad klausītāji vairāk noticēs žestiem, nevis vārdiem.
Ne velti taču tik bieži izmanto Pareto principu– 80%– tas ir, kā mēs runājam, un 20%–tas, ko mēs runājam. Lai gan mūsdienās veiktajos pētījumos Alberts Meirabjans (Albert Mehrabian) un Rejs Berdvistels (Ray Birdwhistel), apgalvo, ka šīs attiecības ir vēl lielākas – 93% – kā runājam un 7% – ko runājam. Bet, manuprāt, tas nekādā veidā neattiecas uz studentu atbildi pasniedzējam, bet lieliski strādā politisko debašu laikā. Pietiek izanalizēt Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amata kandidātu uzstāšanos.